Вина
Causa, fons, origo, principium; auctor; effector. Бог есть вина всяческих, Deus est auctor omnium rerum. Первородный грех есть вина всех зол, peccatum originale, vitiositas innata, pravitas innata est fons omnium malorum. 2) Culpa, noxa, noxia (res); crimen. Это моя в., mea culpa est. Это совершенно моя вина, culpa mea propria est. Навлекать на себя вину, facinus in se admittere. Отклонять от себя вину, culpam a se аmoverе. Слагать на кого вину, culpam in aliquem conferre, transferre, culpam attribuere, assignare alicui. Учинить вину, culpam merere, committere. Вины приносить, (sl.), culpam assignare; culpa onerare. 3) Ansa alicujus rei или ad aliquid. Даять вину кому ради чего, (sl.), locum dаrе alicui rei или ad aliquid. Вина состоит в нем, is est in culpa; culpa est penes eum (Ter.).