И. Ивашковский
Забвение
Oblivio. Привести в з., aliquid in oblivionem adducere, aliquid oblivione obruere, conterere; memoriam alicujus rei oblitterare, expellere. Да никогда хвала твоих дел не помрачится забвением, laudes tuas obscuratura nulla unquam sit oblivio. Придти в забвение, in oblivione jacere. Быть приведеному в забвение, in oblivionem adduci, oblivione obrui, oblitterari. Похитить из забвения, aliquid ab oblivione vindicare. Никогда не остаться в забвении, не быть забытому, memoriam rei nunquam delebit oblivio. Это не с намерением, но по забвению моему случилось, hoc non consulto, sed per oblivionem factum est. – Забвенно, per oblivionem. Забвенный, -ная земля, terra, ubi memoria rerum abjicitur; oblitus, oblivioni datus, oblivione deletus.